ASV Intel Corporation 18. datumā paziņoja, ka zemā temperatūrā esoša kvantu vadības mikroshēma "Horse Ridge", ko kopīgi izstrādājusi kompānija un Nīderlandes Kvantu tehnoloģijas pētījumu centrs, ir potenciāls vienlaikus kontrolēt līdz 128 kvitiem, kas ir svarīgs pavērsiens komerciālu kvantu datoru attīstībā.
Intel tajā pašā dienā paziņoja, ka ir publicējis dokumentu par mikroshēmas "Maring" tehniskajām detaļām 2020. gada Starptautiskajā cietvielu shēmu konferencē Sanfrancisko, kas ir parādījusi mērogojamību, uzticamību un ir svarīgi panākumi. visās trīs elastības jomās.
Mērogojamības ziņā “Maring” mikroshēmā tiek izmantota Intel 22 nanometru “fin lauka lauka efekta tranzistora” tehnoloģija, kas mikroshēmā integrē 4 radiofrekvences kanālus, no kuriem katrs var kontrolēt 32 kvitus, tāpēc mikroshēmai ir potenciālā vadība 128 kvests vienlaicīgi.
Runājot par ticamību, kļūdām, kas var rasties, palielinoties kvītu skaitam, mikroshēmu sistēma "Maring" var labāk kontrolēt kvotas dažādās frekvencēs, var automātiski labot dažas kļūdas un uzlabot ticamību.
Elastības ziņā mikroshēma "Maring" var kontrolēt divu veidu kvites - supravadošās kvestu un spin-kvitas, pirmās parasti darbojas frekvenču diapazonā no 6 līdz 7 gigaherciem (GHz), bet otrās darbojas ar ātrumu 13 līdz 20 GHz.
Pagājušā gada 9. decembrī Intel izlaida tā dēvēto pasaulē pirmo zemas temperatūras kvantu vadības mikroshēmu "Maling", kas, pēc uzņēmuma domām, nākotnē palīdzēs izveidot komerciāli pieejamu kvantu datoru.
Izstrādājot kvantu datorus, parasti tiek uzskatīts, ka, jo lielāks ir efektīvi kontrolējamo kvītu skaits, jo spēcīgākas ir kvantu skaitļošanas iespējas. Kad Google komanda pagājušā gada oktobrī paziņoja par "kvantu hegemonijas" realizāciju, tā izmantoja procesoru "Xikemo", kas sastāvēja no 54 kvitēm. Tā kā viena kvadrāts nevarēja efektīvi darboties, procesors faktiski izmantoja tikai 53 Qubits.